Vakar pamēģināju, kā ir darboties Twitter ar uzņēmuma kontu.
Tā ir cita sajūta, kad pārstāvi nevis sevi personīgi ar savām pārdomām un slēptajiem vai neslēptajiem mērķiem un personīgajām attieksmēm, vai pārstāvi uzņēmumu, kuram apzinies, ka ir savas konkrētas biznesa intereses, mērķa auditorija utt.
Tajā pašā laikā ir izjūta par to, ka nevienam neinteresē reklāma, ir tāda it kā vispārēja liekulība, bet ne īsti sliktā nozīmē. Ir jāsajūt uzņēmums, kā personība, kurai ir ko teikt, un tad jāmēģina paust tā domas, runāt par notikumiem šīs personas redzējumā.
Sekot vai nesekot daudziem, man ir ko teikt bieži, vai tikai tad, kad ir kas ļoti svarīgs sakāms.
Man patīk teātris, tāpēc ikvienam lūdzu nelietot to lamuvārda nozīmē, tāpat, kā nepatīk, ja lamuvārda nozīmē saka, lai kāds beidz filozofēt.
Un ir jēga šai nodarbei, ja uzņēmumam tā neatnesīs klientus vai tiešu ienākumu, tad palīdzēs uzņēmumam saprast, kāds tas ir kā personība. Kāds raksturs, kādas attiecības ar klientiem tas veido, kādus draugus izvēlas. Man tas nešķiet nesvarīgi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru