pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris

17.janvāris nav mana laimīgā diena

Šodiena nebija mana veiksmīgā diena...
tas jau nekas, bija tur sīkumi šādi tādi - mašīnai abs sabojājās (laikam tikai eļļa jāpielej, negribējās pat skatīties, nu tas, ka lampiņa deg) un biju sanāk pa velti centrā, jo iegāju tur pēc pārinstalētā datoriņa, bet tad man teica, ka ja nav kāda tur cedelīte, tad jāpiemaksā cik tur...nospļāvos un aizgāju (ar domu, ka tā cedelīte man taču kaut kur ir) tad fakultātē nesanāca satikt ko gribēju un tad man e-pasts nenosūtījās, kad sūtīju, un neatrakstīja to, ko gaidīju ka man šodien atsūtīs....sīkumi, es jau saku...bet nu ja vēl pēc tā visa aizdegas skurstenis brīdī, kad domā ka beidzot būs miers un varēsi nosnausties..
tad tas skurstenis deg rūkdams, saplaisāja otrajā stāvā tā, ka vannasistabas durvis vairs nevar kārtīgi aiztaisīt...bet tad norima, laicīgi nobloķēju visas iespējamās gaisa iekļūšanas vietas (apkures krāsns pagrabā, kamīns pirmajā stāvā)..tagad ir tikai karsts.
Laikam otrajā stāvā vajadzēs apmest vai flīzēt to skursteni, tādi saplaisājuši ķieģeļi nav smuki un arī citreiz var dūmot.
Kad pirmo reizi dega (pirms pāris gadiem) tad dūmi nenāca, bet laikam plaisas tajā reizē radās. Trešo reizi mans nabaga skurstenis laikam vairs neizturētu...

Dalies

piektdiena, 2010. gada 15. janvāris

Uzņēmumi Twitter un Facebook

Vakar pamēģināju, kā ir darboties Twitter ar uzņēmuma kontu.
Tā ir cita sajūta, kad pārstāvi nevis sevi personīgi ar savām pārdomām un slēptajiem vai neslēptajiem mērķiem un personīgajām attieksmēm, vai pārstāvi uzņēmumu, kuram apzinies, ka ir savas konkrētas biznesa intereses, mērķa auditorija utt.
Tajā pašā laikā ir izjūta par to, ka nevienam neinteresē reklāma, ir tāda it kā vispārēja liekulība, bet ne īsti sliktā nozīmē. Ir jāsajūt uzņēmums, kā personība, kurai ir ko teikt, un tad jāmēģina paust tā domas, runāt par notikumiem šīs personas redzējumā.
Sekot vai nesekot daudziem, man ir ko teikt bieži, vai tikai tad, kad ir kas ļoti svarīgs sakāms.

Man patīk teātris, tāpēc ikvienam lūdzu nelietot to lamuvārda nozīmē, tāpat, kā nepatīk, ja lamuvārda nozīmē saka, lai kāds beidz filozofēt.

Un ir jēga šai nodarbei, ja uzņēmumam tā neatnesīs klientus vai tiešu ienākumu, tad palīdzēs uzņēmumam saprast, kāds tas ir kā personība. Kāds raksturs, kādas attiecības ar klientiem tas veido, kādus draugus izvēlas. Man tas nešķiet nesvarīgi.

Par Amazon Kindle

Pirmais secinājums: Kindle nebūtu jāvērtē kā ierīci. Grāmata, kā jau grāmata. Tieši tik interesanta, kā lasāmviela, kas tur iekšā.
Atšķirībā no datora, pie kura esot bieži gadās noklīst nevirzienā no domām un uzsāktā darāmā, jo pārāk daudz saites uz visām pusēm un pārāk daudz visa kā, kas var novērst uzmanību, tad Kindle nekā tāda nav, var iegrimt lasāmvielā. Lasot datorā mani nervozē, ka tērējas baterija, vispār nav tā miera, kas paņemot šo. Vēss un mierīgs.

Laba ir Oxfordas vārdnīca, kas tur iekšā, iespēja likt atsauces un iezīmēt citātus. Tas noderīgi zinātnisku rakstu noformēšanai ar citātiem, citiem mazāk interesanti.

Svarīgi, lai būtu pieejamāks saturs. Varbūt pēc brīža man iegāde atmaksāsies (viena otra grāmata, kura man tiešām būtu vajadzīga, piemēram, darbam, ir lētāka elektroniskajā versijā) bet patiesībā, ja nupat ir pārsimts dolāri izdoti par pašu lasītāju, tad negribas uzreiz tērēties visādiem izdevumiem, katrs tomēr ap desmit dolāriem. Jo zinātniskās grāmatas bieži lasām ne jau no vāka līdz vākam, bet meklējam tos pasus citātus, idejas, salīdzinājumus u.tml. Un viena raksta sagatavošanai vai iekļaušanai mācību kursā tad būtu jāiztērē vēl pārsimts dolāri par grāmatām, kuras otrreiz diez vai lasīšu.
Ar daiļliteratūru interesanti. Ļoti daudz klasikas var salādēt pa velti, labāk noformētas grāmatas par pārdesmit dolāriem vai simts grāmatas. Tikai dzīves ritms tāds, ka tiešām gribēšu izlasīt labi ja pāris, iespējams šogad labi ja vienu, jo darbs jāraksta.

Ja vēl par ierīci...Gribētos, lai tai tomēr ir normāls wi-fi, lai vajadzības gadījumā var izlasīt arī e-pastu - tad varētu neņemt līdzi datoru. Pietiktu pat ar to, ja LMT vai kāds cits operators noslēgtu līgumu ar Whispernet. Jo tagad sanāk muļķīgi. Ja ejot no mājas ārā, jāņem līdzi dators, tad ņemt līdzi vēl arī šo, tas nepavisam nav ērtāk. Ekrāns varētu būt baltāks.
Gribētos, lai ir vismaz tas pašas iespējas, kas lietojot e-lasītāja programmas iPhone - skārienjūtīgs ekrans, ērta šķiršana, meklēšana, teksta iezīmēšana, palielināsana un samazināšana. Daudz, daudz ērtāka. Tas nozīmē, ka iSlate tiešam ir daudzsološa iekārta, ja vēl baterijas laiks un lai ekrāna apgaismojums netraucētu.. mani arvien vairāk ieinteresē ka ierīce tieši iSlate.

Bet Kindle kā ierīce ir tik necila, ka nenovecos arī pēc kaut kā 10x tehniski pārāka par iSlate iznākšanas. Jebkura brīdī to varēs paņemt un kaut ko palasīt.

ceturtdiena, 2010. gada 7. janvāris

Par e grāmatu lasītājiem

Saite ir uz izsmeļošāko aprakstu kuru esmu atradis par beidzamā laikā daudz aprunātajiem e-lasītājiem.

Šobrīd esmu arī kļuvis par tādu lasītāju, t.i. sācis lietot Kindle, kuru gan iegādājos nevis pēc kādiem salīdzinājumiem kā tehniskas iekārtas pērkot, bet īpaši nedomāju un ko jau Amazon piedāvāja, to arī nopirku. Nav jau nekāds lielais pirkums, bet svarīgs gan. Pieņemu, ka atmaksāsies savā ziņā jau tad, ja būšu iegādājies pāris nopietnas grāmatas.

Nepatīk pašreiz tas, ka arī par "bezmaksas" saturu ir jāpiemaksā $2.30